Daudz cilvēkus periodiski nomoka šis jautājums. Gan kopumā par visu dzīvi, gan par to kādu nodarbošanos izvēlēties.
Šoreiz parunāsim par kopējo dzīves mērķi, ne to kas saistīts ar nodarbošanās izvēli.
Kā izrādās visi mēs cilvēki nākam šeit uz zemes ar vienu kopēju nolūku. Sasniegt atbrīvi no materiālās pasaules piesaistes. Mūsu apziņa, dvēsele ir sasaistīta ar pieķeršanos pie neskaitāmām vēlmēm, gan pozitīvām, gan negatīvām. Mūs pie zemes dzīves piesaista visa šeit notiekošā drāma. Iekāre, emocijas, vēlme iegūt, vēlme atriebties, vēlme uzvarēt, mīlēt, nīst... Tas viss veido karmiskas sasaistes un velk mūs šeit atpakaļ atkal un atkal.
Esam iestrēguši un nespējam pārtraukt šo pārdzimšanas ciklu un maļamies pa visu šo putru neskaitāmas dzīves (vidēji ap 1000 dzīvju cilvēka ķermenī).
Tātad, mērķis ir atbrīve. Visiem viens. Nevis kaut kādiem īpaši apdāvinātajiem, nevis svētajiem, bet katram bez izņēmuma.
Ja tāds ir mūsu visu mērķis un uzdevums, attiecīgi ir arī konkrēts veids kā to realizēt.
Realizācijai dzīvi varam iedalīt četros posmos un katram posmam ir noteikti pienākumi, lai cilvēks sagatavotos atbrīvei.
1. Posms:
Pirmais dzīves posms tiek saukts par Brahmacharya (uzvedība kas ved pie Radītāja). Cilvēks uzsāk šo posmu 8-12 gadu vecumā, tas ilgst līdz 25 gadu vecumam.
Šis posms ir veltīts izglītībai pie Skolotāja prom no mājām. Studentam jāapgūst Vēdas, kas satur āriešu kultūras tradīcijas. Viņa runai un domai jābūt tīrai. Studenta dzīvi virza tādā veidā, lai būtu līdzsvarota personības attīstība. No studenta tiek prasīta stingra disciplīna. No viņa tiek prasīta kontrole pār jutekļiem, kas nozīmē arī kontroli pār seksuālām vēlmēm.
Students ievēro pilnīgu celibātu. Tādā veidā brahmačari dzīve ir disciplīnas dzīve.
Studenta pienākumos ietilpst askēze, kalpošana skolotājam, godbijība un cieņa.
2. Mājsaimnieks:
Pēc studentu dzīves beigām sākas nākamais dzīves posms, ko sauc par Grihastha jeb mājsaimnieka dzīvi. Šis posms sākas ar viņa laulību ceremoniju. Laulības ir vairāk sociālas saistības, jo tās galvenais mērķis ir pienākuma veikšana un ģimenes turpināšana pēcnācēju dēļ.
Cilvēki, kas ietilpst pārējos trīs posmos, ir atkarīgi no Grihasthas, un mājsaimnieka pienākums ir rūpēties par putniem, dzīvniekiem, kā arī personām kas pieder visiem sociālajiem slāņiem.
Šis dzīves posms galvenokārt ir paredzēts cilvēka materiālo un emocionālo vēlmju apmierināšanai. Tātad šajā periodā cilvēks apmierina savas materiālās pasaules ambīcijas, realizē sevi ģimenē un karjerā, protams nepārkāpjot ētikas normas un dzīvojot atbilstoši Vēdiskajām zināšanām kuras apgūtas pirmajā posmā.
3. Vanaprashta posms daļēja atsacīšanās:
Trešais dzīves posms apmēram 50 gadu vecumā. Šobrīd cilvēks ir pilnībā realizējies ģimenes dzīvē un materiālajā pasaulē. Tagad cilvēkam ir jāatstāj sava ģimene un arī ciemats. Sagaidāms, ka viņš visus sadzīves pienākumus un panākumus nodos saviem pieaugušajiem bērniem, un viņam jāiet uz vientuļu vietu.
Personai jādzīvo nošķirti, lai kontrolētu savas jutekļu sajūtas. Viņam jāēd tikai augļi un dārzeņi, un viņam nevajadzētu pieskarties gaļai. Viņa drēbēm jābūt vienkāršām. Viņam jāpraktizē askēze, lai attīrītu savu ķermeni un dvēseli. Tādā veidā Vanaprasthi jāvelta sevi meditācijai.
Vanaprasthi dzīve jāvada paškontroles, draudzīguma un labdarības gaisotnē. Ja cilvēks nomirst Vanaprastha dzīves posmā, viņš sasniegs Atbrīvi.
Lai atvieglotu sociālo pienākumu izpildi, ir atļauta sievas klātbūtne. Šis laika periods paralēli varbūt veltīts zināšanu nodošanai, citu mācīšanai.
4. Pilnas Atsacīšanās posms:
Sanjāsa posms sākas apmēram 75 gadu vecumā. Šajā periodā cilvēks pārtrauc visas pieķeršanās pasaulei. Šajā posmā no cilvēka sagaidāms, ka viņš visu savu laiku veltīs meditācijai, lai apzinātu augstākās dvēseles smalko dabu un tās klātbūtni visos organismos - gan augstākajā, gan zemākajā stāvoklī.
Vienaldzīgs pret visu, esot tikai meditācijā un sava prāta koncentrēšanā uz Radītāju. Priecājoties par to, kas attiecas uz dvēseli, viņš dzīvo pavadot atvēlēto laiku, vēlēdamies galīgās atbrīvošanās svētlaimi.
Tādā veidā šīs sistēmas mērķis ir izpildīt dzīves pienākumu/mērķi pilnu atbrīvi.
Protams, minētie laika periodi ir vidējie, atsevišķi cilvēki ir gatavi pieņemt Sanjāsu/ pilnu atsacīšanos no materiālās pasaules un sevis absolūtu veltīšanu koncentrācijai uz Radītāju 12 gadu vecumā vai jebkurā citā laikā .
Tātad, vēlreiz uzsveru, ka katra, pilnīgi katra cilvēka dzīves mērķis mūža laikā sasniegt pilnu atbrīvi, jeb citiem vārdiem sakot atrasties savas Virsapziņas stāvoklī.
Savukārt veidi kā to realizēt ir vairāki.
Man efektīvākais zināmais veids, lai atbrīvotos no sasaistēm un pieredzētu savu Virsapziņu ir Soundwave kriya metode.
