Man no bērnības ir bijusi interese par cilvēka neierobežotajām iespējām. Esmu daudz ko pētījis, interesējies, meklējis un atradis neskaitāmus, dokumentētus faktus, tādām cilvēku iespējām kuras lielākā sabiedrības daļa zināšanu trūkuma dēļ izsmej.

Agrāk es nepazinu personiski nevienu gaišreģi, vai dziednieku, laiki mainījās un tagad gandrīz nemaz savādākus cilvēkus nepazīstu, kontaktējos tikai ar cilvēkiem, kuriem sestā maņa ir ļoti labi attīstīta.

Kas viņiem visiem Latvijā ir kopīgs? Apkārtējo cilvēku nespēja pieņemt viņu spēju redzēt, just to ko materiālisti neredz, nejūt.

Šī iemesla dēļ viņi visi labāk izvēlas nerunāt par šo. Neviens neuzskata sevi par īpašu, jo zin, ka šī spēja snauž ikvienā.

Katrs no viņiem kaut reizi man ir teicis „šo es nekad nevienam neesmu stāstījis, Tu esi pirmais, kas to zin”. Nevienam no Jums līdz šim viņi nav uzticējušies, jo Jūs (sabiedrība, arī ģimene) esat ļoti veikli uz apsmiešanu, noliegšanu un izslēgšanu no „normālo” loka.

Esmu ar Agnesi bijis ģimenēs, kur bērni mums stāsta savus redzējumus par ko gadiem ir klusējuši saviem vecākiem, kuri tagad sēž blakus istabā. Tas ir „normālās”, mīlošās, labvēlīgās ģimenēs, bērni jau ir sastapušies ar nesapratni un noslēgušies sevī. Protams, pakāpeniski aizverot arī paši savas spējas.

Šādi sabiedrība iznīcina talantīgākos cilvēkus, jo būt spējīgākam nozīmē kļūt par apsmieklu. Rezultātā daudz kur līderi ir, kā minimums viduvējības, vai rafinēti noziedznieki.

Senajā Indijā Valdnieki, Karaļi bija ļoti gaišredzīgi un viņi perfekti rūpējās par visiem iedzīvotājiem. Ja kaut vienam cilvēkam bija veselības, vai citas grūtības Karalis to uzskatīja par savu personisko trūkumu un atbildību. Skatījās, kur ir pieļāvis kļūdu, ka kāds viņa pakļautībā cieš.

Redz, kā viss ir pilnīgi sagriezies ačgārni. Spējīgie redzēt to kāda rīcība šobrīd nestu lielāko labumu pasaulei, sabiedrībai, civilizācijai publiski ir padarīti par apsmiekla objektu, bet ideālā variantā būtu nodedzināmi.

Šajā mēs būtiski atšķiramies no Indijas, jo tur cilvēki uzskata par normu spēju dziedināt, gaišredzību u.t.t. Katrs pazīst dažus gaišreģus un dziedniekus. Gandrīz katram vairāk, vai mazāk ir attīstīta intuīcija.

Tagad ir noticis nopietns pavērsiens un ja mums piemistu loģika, tad vajadzētu sekot arī turpmākai saprātīgai rīcībai.

Deputāts, Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava publiski citē gaišreģi Eiženu Finku un viņa pareģojumus, cerot, ka šis 2020. gads būs tas, kurā beidzot tie īstenosies. Raksts šeit: https://www.facebook.com/Dombrava/posts/816817672074387

Ja šāda līmeņa politiķis atzīst gaišredzību, vai nebūtu loģiski ne tikai cerēt, ka kaut kas piepildīsies, bet arī uzmeklēt Latvijā talantīgākos (es zinu dažus, kuru redzējumi pēc manas pieredzes ir bijuši 100% precīzi) un jautāt, kādi būtu labākie soļi turpmākajai valsts attīstībai?

Vai nebūtu loģiski iekļaut skolu mācību programmā informāciju par pētījumiem, dokumentētiem faktiem, vingrinājumiem par savu iekšējo spēku attīstību?

Ir varianti, vai nu Dombrava ir saprātīgi runājis, kam jābūt saprātīgām sekām, vai Dombrava ir jānodedzina, nu vismaz ar apsmieklu jāpatriec no politikas.

Pieminētajā Indijā esmu redzējis, kā bērni skolā, stundu laikā klase pasniedzēja priekšā meditē, nodarbojas ar jogu. Tam nav nekāda sakara ar reliģiju, tā ir sevis iepazīšana. Iepazīt savas emocijas, domas, pieredzēt, kā tās rodas, kā izgaist, kā tās menedžēt...

JZ