2,2 milijardi cilvēku pasaulē pievienoti kristietībai. Ir teikts, Jēzus atbrīvoja cilvēkus no grēkiem. Ja paskatās pasaulē caur Bībeles prizmu raugoties, tad retais spēs saskatīt, ka 2000 gadu laikā cilvēki būtu pārstājuši grēkot.

Vienmēr ir šķitis, ja no kaut kā tiekam atbrīvoti, tad tas vairs nepastāv. Piemēram, ja kāds saka, ka cilvēks ir atbrīvots no gadiem ilgas slimības, tad mēs būsim pārsteigti ieraugot, ka viņš ir tikpat slims, vai pat kļuvis vēl slimāks, kā pirms šīs atbrīves.

Man simpatizē domāt, ka atbrīvošana no grēka nozīmē, ka Jēzus personiski nenosoda un netiesā. Tieši no viņa individuālā skatu punkta, tu esi bez grēka.

Arī uzskatu, ka neviens pret mani nav grēkojis, lai gan dzīve ir bijusi gana raiba. Nekas, nekad nenotiek bez iemesla. Visi pieredzētie „pāridarījumi” ir bijusi mācība man un sekas manis paša veiktām darbībām iepriekš. „Ko sēsi, to pļausi”.

Redzu, ka ir pilnīgi pretēji, nosacītais „pāridarītājs” ir uzņēmies vissarežģītāko misiju. Viņš caur savas Dvēseles mīlestību pret mani uzņēmies lomu būt nevis tas, kurš mani apbērs ar ziedu virtenēm sniedzot neizsakāmu prieku, bet būt tam „ļaunajam” un sniegt dzīves tumšākos posmus, lai es izprastu un ieraudzītu to postu, ko esmu kādreiz sniedzis citiem.

Jā, bija laiks, kad es to nezināju, nesapratu, dusmojos, nosodīju, alku atriebības. Par laimi, man ir gadījies redzēt iepriekšējās dzīves, kurās esmu rīkojies, maigi izsakoties, neētiski.

Kā arī, ir gadījies izjust šo „ienaidnieku” beznosacījumu mīlestības jūtu plūsmu pret mani, Dvēseļu līmenī.

Šo zinot, kļūst neiespējami turēt aizvainojumu, vai ļaunu prātu un to, kuru agrāk es uzskatīju par grēcinieku, sen par tādu vairs neturu. Pārfrāzējot varētu teikt, ka esmu atbrīvojis viņus no grēka. No grēka, kuru pirms tam pats biju tiem piedēvējis.

Uzskatīju viņus par ļauniem "grēciniekiem", tikai savas nezināšanas dēļ, neredzot plašāku notikumu kopumu. Zinot tikai acīmredzamās sekas, bet nespējot redzēt piemirstos, prātam apslēptos cēloņus.

Te mēs varētu nonākt pie secinājuma, lai kāds cilvēks būtu grēcinieks, ir jābūt kādam, kurš viņu par tādu pasludina.

Nevairosim grēciniekus, bet kļūsim par pestītājiem. Sniegsim atbrīvi no mūsu nosodījuma, dusmām, neiecietības, agresijas, atriebības. Labāk ieskatīsimies sevī, kas mūsos ir tas, kas lika viņam tik ļoti upurēt sevi, lai sniegtu šo mācībstundu.

Meklēsim visa sākumu sevī. Nav grēka, ir tikai darbība un sekas. Izvēlies ko vēlies un pieredzi, ko izvēlējies.

JZ