Domai piemīt enerģija. Mūsdienās daudz ir dzirdēts par domu spēku, par domu materializēšanos. Liela daļa cilvēku, to pieredzējuši savās dzīvēs. Cits jautājums ir vai indivīds apzinās šo pieredzi. Parunāsim nedaudz par to, kas notiek ar mūsu domām un emocijām. Kur tās paliek?

Kā mēs visi zinām, tad cilvēki rūpējas par to, ko viņi spēj redzēt ar savām acīm, bet nepievērš uzmanību tam, kas ir neredzams. Un to var saprast. Tomēr tas nenozīmē, ka neredzamais nepastāv, vai, ka tam nav ietekmes. Piemēram, tieši šajā brīdi visticamāk, ka neredzat Ameriku, vai Marsu. Tomēr tas nenozīmē, ka šis viss nepastāv.

Tātad. Cilvēks ar savām domām veido enerģētiskas substances. Jo spēcīgāka un ilgstošāka ir doma, jo lielāka enerģijas substance izveidojas. Diemžēl lielākoties cilvēki nerūpējas par savu domu tīrību un spēcīgi piesārņo pasauli ar savām negācijām. Kā tad īsti tas notiek? Piemēram, cilvēks 5 gadus pavada dziļi depresīvā noskaņojumā. Šajā laikā viņš ir radījis no sevis neatkarīgu negatīvās enerģijas „lodi”, kurai ir sava „dzīve”. Tai ir nepieciešamība turpināt saņemt enerģiju pat, ja to vairs nenodrošina tās radītājs. Tā meklē iespēju, kur pieslēgties un no, kā uzņemt spēkus. Ja šī enerģija to nedabūtu, tad ar laiku tā apsīktu un izzustu. Lai tā izdzīvotu, viņa var pieslēgties pie kāda mazāk aizsargāta cilvēka enerģētikas, radot personai sliktu noskaņojumu, nomāktību, provocējot cilvēku uz nesaskaņām ar citiem cilvēkiem.

Lūk, šis ir stāsts par to, kā negatīvais turpina vairot negatīvo.

Vai Tu esi gatavs to mainīt?

Sāksim katrs ar sevi.