"MĒS VISI MIRSIM"

September 29, 2018

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Intervija žurnālam "Klubs".

Es (J.Z.) ieteiktu šo rakstu lasīt pa vienam teikumam, prātīgi apdomājot, iedziļinoties, izprotot. Ja paliek jautājumi, rakstiet komentāros. Man šī šķiet viena no ģeniālākajām Agneses intervijām, pateicoties Ralfa Dravnieka spējai izjautāt un pēc tam izlikt uz papīra.

 

Zemāk intervijas melnraksts (kaut kas var atšķirties no publicētā):

 

– Kāpēc mēs dzīvojam?
– Kāpēc ne? Tā ir iekārtots Visums, jeb esība, kurā atrodamies. Mums nav izvēles. Mēs šeit esam pieredžu dēļ un piedzimstam ne reizi vien. Pastāv vairākas inkarnācijas. Tās var būt līdzīgas un ļoti atšķirīgas. Pēc būtības mums vienā jaukā dienā jāsaprot, ka nekam nav jēgas un beidzot jāsāk meklēt atbildes, lai vairs nekad nepiedzimtu, vismaz šeit ne. Kuram gan patīk mocīties? Šeit mēs to darām. Pēc tam mēs nonākam tur, kur nav moku. Mums tiešām par šo jārunā?

 

– Jā, lūdzu, paturpinām.
– Cilvēki to nesapratīs vai pārpratīs. Dažiem pat var zust interese attīstīties un apjaust, kas ir tas, kur esam. Mēs dzīvojam kompjūtera programmā.

 

– Kā filmā Matrix?
– Mani neinteresē fantastikas filmas, taču šo filmu vīrs man uzlika, lai noskatos. Tās autori ir guvuši pieredzi, ka dzīvojam robotu fāzē. Mēs nesaprotam, ka esam šeit iesprostoti un tikai tad, kad iziesim līmeņus, tiksim tālāk. Gluži kā Mario video spēlē, kurš piedzimst, bet spēles vidū nomirst. Tad atkal piedzimst no jauna un atkal turpina iet līmeni.

 

– Turpina līdz tiek pie princeses. 
– Jeb citiem vārdiem sakot – saprot, kas ir kas. Šī ir tēma, kuru pārsvarā apspriežu tikai ar vīru. Tie, kas to nesaprot, tiem rodas pretestība.

 

– Teicāt, ka mums nav izvēle nebūt. Tas izklausās nežēlīgi.
– Mums ir radīta ilūzija, ka paši nosakām katru savu kustību. Cilvēks neredz uz priekšu, bet viņam pašam šķiet, ka izvēles izdarītas pareizi un dzīvē visu sasniedzis. Patiesībā, paskatoties atpakaļ mēs saprotam, ka viens gājiens izriet no cita.

 

– Dzīves ceļš ir sakritības vai gatavs scenārijs?
– Gatavs scenārijs. Ceļi var būt dažādi, bet mērķis ir viens.

 

– Pirms nācāt uz interviju, šaubījāties vai piekrist?
– Nešaubījos, lai gan jūsu žurnāls man saistās vienīgi ar kailām sievietēm. Es prasīju vīram, vai cilvēki sapratīs to, ko stāstu un viņš atbildēja, ka žurnālā ir arī citas sadaļas, ne tikai kailfoto. Pēc savas pieredzes saku, vīrieši lietām par kurām runāju ir diezgan aizvērti. Patiesībā viņi pat baidās.

 

– No kā vīrieši baidās?
– No tā, ko paši nevar izskaidrot un kontrolēt.

 

– Mums traucē loģika?
– Nē. Tā ir programma, kurā rakstīts – tu ar visu tiksi galā. Lielākā daļa vīriešu dzīvo kastē, jo tā ir mācīti. Vīrietis ir mācīts būt drosmīgs. Ja viņš nespēj ieraudzīt ienaidnieku – kā viņš ar to cīnīsies? Kā viņš izglābs savu ģimeni no spoka? Līdz ar to, vienkāršāk ir noliegt.

 

– Kas jums ir svarīgāk? Ka cilvēki jūs nesapratīs, vai ka nenoticēs?
– Man vienalga vai tic. Es neesmu uz zemes, lai pierādītu, bet gan, lai parādītu.

 

– Kāpēc daži mirst dabīgi, bet daži absolūti stulbā veidā?
– Mums visiem dzīvē ir momenti, kad jādzīvo uzmanīgāk. Kad zvaigznes sakrīt, labāk pat no mājas neiziet. Bet arī tur var aizrīties vai neveiksmīgi paslīdēt. Nāve par kuru uzzina citi cilvēki domāta kolektīvajai domāšanai. Mēs šeit neesam tikai sevis dēļ, mēs dzīvojam mijiedarbībā ar citiem. Ir dvēseles, kas ierodas uz zemes, lai mācītu citus, piemēram, ejot bojā priekšlaicīgi. Traģēdijas bieži vien ir tāpēc, lai pārējie kaut ko saprastu, mācītos. Ja kāds nomirst ģimenes lokā un tālāk neviens par to nerunā – tā ir informācija ģimenes locekļiem. Bet ne vienmēr nāve ir tikai piemērs. Tajā var saskatīt arī vērtības.

 

– Ko jūs domājat par sēru dienām?
– Es par tādām nedomāju. Mirušajiem to nevajag. Mirušie nenāk skatīties vai viņiem ir uzlikta puķīte un sakopts kaps. Tas ir mīts, ka kapi ir pilni ar mirušo dvēselēm. Mirušie vairāk ir vietās, kur notikušas katastrofas.

 

– Kā piemēram Zolitūdē?
– Neesmu tur bijusi. Ja es aizbrauktu, tad jau redzētu vai tur ir iesprūdušās dvēseles.

 

– Vai tas nav jūsu pienākums, noskaidrot?
– Nē, mans pienākums ir būt tur, kur mani aicina. Ja mirušais man krīt virsū, neliek mieru, loģiski, es viņu atbrīvošu.

 

– Mirušo dvēseles mēdz jūs uzmeklēt?
– Jā, tā bieži gadās. Tagad, kad dzīvojam laukos, tas notiek retāk, kad dzīvojām Rīgā, tā notika regulāri. Vecrīgā mirušo dvēseles ir visvairāk. Tur mēs pat normāli pa ielām nevarējām pastaigāt. Mēs tur kādu brīdi arī dzīvojām, iesprūdušās dvēseles bija regulāri viesi.

 

– Vai dēmonus var izsaukt, klausoties metālmūziku?
– Nevar. Bet ar rituāliem un melno maģiju gan to var izdarīt. Ja cilvēkam nav karmiskas vienošanās ar dēmoniem, tie viņam neuzmāksies. Starp citu, esmu ievērojusi, ka dēmoni apsēž tieši ļoti pārliecinātus kristiešus. Tas ir pārbaudījums. “Ja jau tu tik ļoti tici savam Dievam, tad pierādi to.”

 

– Kādā valodā runā mirušie?
– Es nedzirdu balsis. Man nav vārdi, kā aprakstīt saziņu. Tā ir domu forma. Cilvēkam ir piecas maņas. Arī saziņa ir maņa. Es redzu tēlus, kurus mirušais sūta ar skaidru domu. Dažkārt viņi sūta emocijas. Šī informācija ir saraustīta.

 

– Es īsti nesaprotu, kā var būt pārdzimšana un nākamās dzīves, paralēli mirušo dvēselēm.
– Mēs dzīvojam saiknē. Tēlaini izsakoties, kaut kur ārēji atrodas cietais disks, kurā glabājas arī informācija par mūsu iepriekšējām dzīvēm. Pat, ja dvēsele ir pārdzimusi ķermenī, no cietā diska garu var izsaukt.

 

– Kā saglabāts fails.
– Tieši tā. Tur glabājas arī jūsu gars.

 

– Vai tas nozīmē, ka varu izsaukt pats sevi?
– Protams, tikai jāzina, ko saukt.

 

– Kāda loma šajā visā ir kristiešu Dievam?
– Mēs pārāk daudz personificējam. Vārds Dievs ir novazāts. Dievs ir viss. Krūzīte jūsu priekšā ir Dievs. Es esmu Dievs. Tu esi Dievs. Viss ir Dievs. Es Dievu kā nošķirtu būtni neesmu redzējusi. 
Baznīcas darbība ir balstīta uz mūsu ticību. Ja ticēsim, ka tā palīdzēs, tas nostrādās. Piemēram, krustiņu var nēsāt aizsardzībai, bet to var nēsāt arī kā elektrisko krēslu, jo Jēzu taču sita krustā. Es cilvēkiem neiesaku tetovēt krustus. Bet ja gribat vilkt smagu nastu – dariet to.

 

– Esat teikusi, ka skaudība ir graujošākā no emocijām.
– Tā kaitē tam, kurš apskauž. Pirmkārt, tāpēc, ka tas rada diskomfortu. Otrkārt, cilvēks sev kaitē. Šādi dzīvojot cilvēks pats sev visu noskauž. Viņš nedabūs to, ko grib, jo dara to ar nepareizām emocijām. Jo mazāk mūsos ir negatīvā, jo atvērtāki esam, lai saņemtu. Ja cilvēks skaita naudu, ko nopelnījis viņa kaimiņš un domā, kā to tērētu, viņš to nesaņems. Nauda ir enerģija un domās viņš šo enerģiju sev ir pieskaitījis tik daudz, ka pie reālas naudas nemaz netiek. Cilvēki visā pasaulē un sevišķi latvieši skaita svešu naudu un dzīvo citu cilvēku dzīves, nevis savu. Tāpēc domāšanas maiņa, lai dzīvē kaut kas mainītos ir ļoti svarīga.

 

– Varbūt varat atbildēt, kāpēc vietējiem oligarhiem viss notiek kā no rokas?
– Es nezinu, kas ir oligarhi.

 

– Šķēle, Šlesers, Lembergs…
– Ā, tos gan es zinu. Pirmkārt, viņiem ir liels ego un domā tikai par sevi. Otrkārt, viņiem ir pareiza domāšana. Runājot par materiālo pasauli – pat perfekta domāšana. Viņi nedomā par citiem – cik šis vai tas ir nopelnījis. Viņi iet un dara, domājot par sevi. Treškārt, viņi ir piemērs tautai. Viņi rāda mums, cik nepareizi dzīvojam, jeb domājam. Programmas, kā domāt nepareizi ir ļoti daudz.

 

– Bet, lai domātu pareizi, programma ir viena?
– Pareizi būtu uzturēt vieglu attieksmi pret naudu. Proti, nepieķerties tai. Ja aizej uz veikalu un kaut ko vēlies – nopērc to. Bet pie tā ir jāpierod. Ja vienu reizi nopirksi lietu, kuru it kā nevari atļauties, zemapziņa mainīsies un laika gaitā radīsies iespējas pelnīt arvien vairāk. Ja cilvēks naudu labprātīgi tērē, viņš dod atļauju tai turpmāk vairoties. Es naudu vienmēr salīdzinu ar cimperlīgu dāmīti, kurai ja čalis pievērš pārāk daudz uzmanību, tas viņai kļūst neinteresants.

 

– Pie jums padomu lūdz arī sabiedrībā zināmi cilvēki?
– Jā, protams. Es gan neatklāšu, kuri tie ir, bet viņus galvenokārt interesē līgumi un sadarbības. Nāk arī sportisti. Viņus vairāk uztrauc nākotnes iespējas. Veiksmes formula ir neuztraukties, bet ļauties un aizmirst, ka varētu būt slikti.

 

– Jums ir svarīgi par savu darbu saņemt atlīdzību?
– Man ir bijis visādi. Gan tā, ka samaksā, gan tā, ka nesamaksā. Man ir svarīgi, ka tā ir enerģiju apmaiņa.

 

– Vai verbālu pateicību ir iespējams izteikt tā, lai tā saturētu pietiekami daudz enerģiju?
– Tā var būt, bet ne katrs ir spējīgs to izdarīt. Visvairāk cilvēks ir spējīgs būt pateicīgs par savu veselību.

 

– Pie izdevības gribu jautāt vai Konstantīna Raudives ierakstītās mirušo balsis jūsuprāt ir īstās?
– Nezinu, kas ir Raudive, bet ir tādi EVP (Electronic voice phenomenon) aparāti ar kuriem var ierakstīt mirušo balsis. Man pašai ir doma šo aparātu iegādāties, jo kā jau teicu, es mirušos nedzirdu. Būtu interesanti salīdzināt vai tas, ko esmu no viņiem saņēmusi, sakrīt ar to, ko viņi atbild. Par cik mani apšauba, tagad gan mazāk, kādreiz vairāk, gribas lai viss ir zinātniski pamatots. Lai gan es arī saprotu, ka zinātne no tā visa vēl ir tālu, tā dzīvo tumsonībā. Varbūt pēc 200 gadiem sāks pieņemt tādus cilvēkus, kā mani, jo beidzot būs zinātnisks pamats to darīt.

 

– Pēc visa, ko runājām, kā jūs justos, ja beidzot dzīvi saprastu, ka nekas no tā par ko runājām nemaz nepastāv?
– Man ir vienalga. Cilvēki saka, ka viņiem ir bail mirt. Es viņus mierinu ar domu, sakot, jūs mirstat ik nakti. Tu guli un tevis nav. Protams, kad cilvēks nomirst, viņš to apzināsies un tikai tad saprot, kāds muļķis bijis.

 

– Atvainojos par personisko jautājumu, bet vai varat atklāt, kas jūs bijāt iepriekšējās dzīvēs?
– Divās dzīvēs biju karavīrs, vienā nelaimīgi apprecināta sieviete, bet pēdējā dzīve pirms šīs, kurā pieļāvu kļūdu biju garīgi ļoti attīstīts cilvēks, bet dēļ vienas kļūdas nācās atkrist atpakaļ.

 

– Kas tā par kļūdu, ja drīkst zināt?
– Izejot no sava fiziskā ķermeņa, pieļāvu domu, ka es vairs nekad neatdzimšu. Ar to pietika.

 

– Ar domu vien?
– Ar pieķeršanos pie domas. Un, re, es atdzimu (smejas). Forši, ne?

Please reload

Agnese Ziediņa-Zariņa, dziedniece, gaišreģe,
personības izaugsmes konsultante

Esmu šeit, lai Jums palīdzētu sakārtot savu dzīvi un atrast atbildes.

Pieņemu pie sevis Rīgā, pie Jums personiski, vai izmantojot skype
Par visām iespējām skatīt sadaļu "Par Mani".
 
Kontakti lapas apakšā!
 

Business Plan

Writing A-Z

 
FREE COURSE
(Valued at $250)
 

Learn all you need in order to create a

stellar business plan for your endeavor!

 
Bloga raksti:
 
Rīga-spoku pilsēta.
 
Kā ir būt Agnesei?
 
Lielā "Mistērijas" intervija
 
Zvērs cilvēkā-vai "kas es esmu?"
 
Par mīlestību, laulībām, ģimeni raugoties enerģētiski.
 
Par čenelingu.
 

Kā tikt pie tīras enerģētikas bez dziedniekiem?

 
Nākotnes redzējums bēgļu jautājumā.
 
Kā jūtas pašnāvnieks?
 
Es vēlos!
 
Vai lāsti eksistē?
 
Ko cilvēks rada ar domu?
 

Sapnis- vīzija.

 
Spocīgais kareivis un „svētvietas atriebība”.
 
12 Video- jautājumi/atbildes pēc lekcijas.
 
Vēlmes- trīs vīrieši.
 
Ēd, kā radītājs!
 
Eņģeļi- kā es viņus redzu.
 
Māja ar mirušajiem un melniem „tārpiem”.
 
Valsts iestāde un spoki
 
100+ mirušie privātmājā
 
Bordelis pagrabā.​

Sešas manas lekcijas divās dienās.
 
Agnese Ziediņa intervijā Capital FM 94,9
 
Spocīgi gadījumi
 
Garīgums un 5 īpašības kas traucē ceļā uz to.
 
Pieredzētais festivālā Give&Get.
 
Генетик Брюс Липтон: Сила мысли меняет генетический код человека
 
Pilna intervija žurnālam "Ievas stāsti"
 
Lekcija par astrāliem un sevis enerģētisku attīrīšanu.
 
Partnerattiecību jautājumi, cilvēku savstarpējā saderība.
 
Baznīcu, slimnīcu, memoriālu, reanimācijas, kapu enerģētika un to līdzības.
 
Lasītājs Jānis jautā par cipariem (21:21...)
 
Tavs ceļojums uz iepriekšējo dzīvi ir iespējams.
 
Agates jautājums par attiecībām ar māti
 
Par dvēseļu atbrīvošanu
 
Par attiecībām darbā
 
Par saderības noteikšanu ar akmeņiem
 
Par afirmācijām
 
Par ikdienas vienkāršām meditācijām
 
Par sevis pilnveidošanu
 
Par rakstu „Dvēseļu vecuma iedalījums”.
 
Pirmā saruna TV- "Chaula.tv"
 
PAR DVĒSEĻU VECUMA IEDALĪJUMU
 
Prieks par paveikto.
 
Lūgšana par šodienu.
 
Manas žurciņas dvēseles ceļojums.
 
Salaspils memoriāls un dvēseles.
 
Pasaki paldies. Dzīvot šeit un tagad.
 
Labie darbi! Domājam ar sirdi!
 
 
 
 
 

 

© 2015 by Agnese

Saziņai vislabāk rakstīt epastus (izskata administrācija rindas kārtībā): agnese@domuspeks.com
uz atbildi var nākties pagaidīt brīžiem pat nedēļu, tomēr atbilde būs.
Sūtiet SMS uz zvaniem atbildu reti // Tel: 22 18 05 56 //
 
This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now