Nekādā veidā nevēlos mazināt Kristu, kā lielu Skolotāju. Jēzu augsti respektēju, tomēr, personiski es kategoriski nodalu Kristu no kristietības un no reliģijas kā tādas.
Teorijas par Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos ir vairākas. Šoreiz parunāsim par augšāmcelšanos, kā tādu.
Lieta tāda, ka Jēzus nav vienīgais cilvēces vēsturē kas pēc savas fiziskās nāves ir parādījies saviem mācekļiem, atkal fiziskā ķermenī. Tādu gadījumu ir gana daudz.
Tēma par to, kas dzīvība ir kā tāda un kas vispār ir nāve, ir ļoti strīdīga. Arī mūsdienu zinātne nav viennozīmīga šajā jautājumā. Kurš tieši ir tas mirklis, kurā mēs varam par kaut ko teikt, ka tas ir dzīvs, vai nedzīvs? Vieni saka, ka dzīvs ir pilnīgi viss, arī puķe, arī akmens, galds un krēsls. Šādi uzskatu arī es, jo par dzīvu uzskatu to, kam piemīt apziņa un apziņa piemīt pilnīgi visam.
Labi, tā bija neliela atkāpe no tēmas.
Ja mēs runājam par cilvēka fiziskā ķermeņa dzīvību, arī tad nevaram būt viennozīmīgi. Jo pat pēc nāves, fiziski ķermenis vai ir miris? Elektroni atomā savu kustību neaptur, bet turpina. Attiecīgi viss fiziskais ķermenis, lai gan miris tomēr atrodas nemitīgā kustībā. Savukārt cilvēka apziņa turpina pastāvēt un apzināties sevi, neskatoties uz to, ka ķermenis ir miris.
Apziņa pastāvēja arī pirms fiziskas piedzimšanas. Attiecīgi, ne jau fiziskais ķermenis rada apziņu, bet apziņa ir tā kura rada fizisko ķermeni.
Pēc fiziskā ķermeņa nāves no Visuma atomiem, nesaistītai apziņai piemīt spēja radīt tādu pašu fizisko ķermeni kā bija pirms nāves, jebkurā laikā un vietā.
Nemaz nerunājot par jebkura mirušā spēju parādīties cilvēkiem enerģētiskā līmenī, ko mēs mēdzam dēvēt par spokiem.
Personiski pazīstu cilvēkus gan Latvijā, gan Indijā kuri ir enerģētiskā formā tikušies ar Jēzu un citiem pasaules lieliem Skolotājiem. Pazīstu arī dažus tādus, kuri ir satikuši Skolotāju fiziskā ķermenī jau pēc tā nāves.
Arī grāmatas „Joga autobiogrāfija” 43. nodaļā mēs varam iepazīties ar autora pieredzi. 1936. gadā autora Skolotājs Svami Šri Juktešvars, dažus mēnešus pēc savas nāves, fiziskā ķermenī materializējās autora viesnīcas istabā, deva nopietnas , apjomīgas zināšanas un dematerializējās.
Autors savu Skolotāju redzēja un juta fiziski. Bija cieši, jo cieši to apskāvis, jutis ierasto viņa ķermeņa aromātu un divas stundas ar to sarunājās. Šo pašu Skolotāju fiziskā ķermenī pēc nāves, citā laikā un vietā bija redzējuši un sarunājās ar viņu arī citi mācekļi.
Šis ir tikai vēl viens no stāstiem, kādu ir ļoti daudz. Protams, liela daļa cilvēku par to nezin, jo vienkārši neinteresējas. Ierobežo sevi maizes pelnīšanā un labākajā gadījumā vienas grāmatas lasīšanā, kategoriski noliedzot vismaz vēl vienas grāmatas patiesumu. Nerunājot par tūkstošiem citu grāmatu un cilvēku pieredžu. Ar to liedzot šīs pieredzes arī sev.
Saite uz Joga autobiogrāfijas 43. nodaļu audio formātā https://youtu.be/wNGkY7UnaHk Tur ir ļoti vērtīga informācija.
Comments