Latvijas nolemtie bērni un Indijas veiksminieki

Visā pasaulē ir bērni, kuri tiek pamesti. Vienlaicīgi ir tādi cilvēki un organizāciajas, kuras par šiem bērniem rūpējas.

Latvijas bērnu namu audzēkņu nākotne ar retiem izņēmumiem automātiski nozīmē būt par sabiedrības atstumtajiem. Bieži viņi nodzeras, lieto smagas narkotikas, nodarbojas ar noziedzīgu darbību un nokļūst cietumos.

Skaidrs, ka tā nav bērnu, bet gan audzināšanas atbildība. Runa nav par to, ka vecāku atstātie bērni ir mežoņi. Gandrīz vienmēr par mežoņiem viņus izaudzina, izaudzina sistēma.

Mēs esam dzirdējuši par mūžīgo vardarbību latvijas bērnu namos, par izvarošanām, pazemojumiem. Jautājums, kas un kāpēc to visu pieļauj? Kāpēc 21 gadsimtā apzināti tiek audzināti nākamie cietumnieki. Kāpēc?!

Indijā ir ļoti daudz garīgo skolotāju, jeb Guru. Skolotāji ir viscienījamākā Indijas sabiedrības daļa. Cienījamāka par ministriem, cienījamāka par kino zvaigznēm un par biznesa haizivīm.

Garīgie skolotāji dzīvo no ziedojumiem. Daudziem tiek ziedots daudz, bet skolotāja dzīve nav, lai piepildītu savas vēlmes, bet gan lai dotu citiem. Tāpēc daudzi no viņiem būvē skolas bērniem, kuru vecāki nevar atļauties apmaksāt skolu. Daudzi būvē bezmaksas slimnīcas trūcīgajiem. Daudzi pieņem vecāku pamestos bērnus audzināšanā.

Vienā tādā vietā biju arī es. Manuprāt mums ir ko no viņiem pamācīties. Un pamats ko šiem bērniem ieliek ir pavisam vienkāršs. Tā vietā, lai viņos ieaudzinātu mūžīgā zaudētāja sindromu, kurš nevienam nav vajadzīgs un nekad tāds nebūs, Indijā viņiem tiek audzināts pilnīgi pretējais.

Viņi tiek audzināti par cienījamāko sabiedrības daļu. Par Pudžarijiem. Tie ir cilvēki, kuri tempļos veic rituālās darbības, vada lūgšanas, pudžas u.t.t. Tātad tie ir tie cilvēki, kuri nākotnē dos svētību visiem, kuri pie viņiem nāks. Viņi būs tie, caur kuriem pārējie risinās visas savas dzīves problēmas.

Šie bērni uzreiz tiek apģērbti oranžajās drēbēs, kas ir augstākās kastas simbols. Viņi būs izglītoti un jau tagad ir ļoti cienījamas personības tikai dēļ tā statusa, kurā viņus skolotājs ir nolicis. Viņi savās dzīvēs būs redzējuši tikai un vienīgi rūpes un cieņu pret sevi. Vienlaicīgi viņiem tiek iemācīts kalpot Dievam un citiem cilvēkiem. Perfekti, ideāli.

No bērnības pamestam bērnam tiek ielikts, ka viņš ir viscienījamākais, ka viņš ir tas pie kura vērsīsies pēc atbalsta un palīdzības biznesmeņi, ministri, ārsti, viņš būs tas, kuram ir zināšanas, iespējas, instrumenti.

Lūk cik vienkārši. Tikai pamainīt diagnozi no nolemta neveiksminieka uz cienījamāko personu.

Bērnu namam nav jābūt neveiksmes diagnozei, bet gan veiksmes nodrošinājumam.