
Man jau ilgāku laiku ir zināms par vēdiskās kultūras tradīciju sākumā ēdienu piedāvāt Dievam un tikai tad pašam to ēst. Tiek uzskatīts, ka arī garšot ēdienu pirms tas ir gatavs nav vēlams, jo pirmajam ēdājam jābūt Dievam.
Man Latvijā vienīgā zināmā vieta, kur ēdiens tiek piedāvāts Dievam pirms pasniegšanas cilvēkiem ir restorāns Rāma.
Pastāstīšu par savu pieredzi Indijā, kad pirms pusdienām domās ēdienu piedāvāju Dievam, kas notika enerģētiskā līmenī.
Stāsts sekojošs: ar Agnesi dzīvojām 3 nedēļas klostera teritorijā un tur arī ēdām. Kādu dienu apsēžamies pie galda, es klusībā savās domās uz šķīvja esošo ēdienu piedāvāju Dievam. Mans teksts galvā bija apmēram šāds „Lūdzu, dod svētību šim ēdienam, šim ķermenim (domāts man), šim prātam, šai dvēselei, dod svētību visam ko redzu”. Pēkšņi Agnese saka, zini ko es redzēju? Vai tu piedāvāji ēdienu Dievam? Tikko no šķīvja uz augšu pacēlās enerģija un pēc brīža, pārveidota nolaidās atpakaļ uz šķīvja.
Secinājums, ka augstākie spēki, pie kuriem vēršamies ar lūgumu svētīt ēdienu, patiesi to enerģētiski izmaina un tas kļūst svētīts.
Lūgsim Augstākā svētību, ne tikai ēdienam, bet arī tā audzētājiem, visiem saviem darbiem, domām...
p.s. citi stāsti par pasauli enerģiju līmenī, kā tās izskatās, ietekmē mūs, grauj un palīdz mums, skaties šo svētdien Agneses seminārā. Vairāk info spiežot te.
------------------